6
Dii ua kaɛna 
 1 Isarailinↄ bↄna Igipiti wɛ̃̀ wàa plaa kpɛ́ basiigↄ̃ↄ gbɛra, Sulemanu kíblena wɛ̃̀ siigↄ̃deen, à mↄ plaadee kɛ̀ wè be Zivi guu, ben à nà Dii ua kaɛnaa.  2 Kpɛ́ kɛ̀ à bò Diinɛ pì gbã̀a kà gã̀sãsuu baaagↄ̃, à yàasa baro, à lezĩ baaakuri.  3 Kpɛ́ pì gbàadaaa vĩ a aɛ, à gbã̀a sɛ̃nkpɛo gã̀sãsuu baro, à yàasa sↄ̃ gã̀sãsuu kuri.  4 À à windonↄ bↄ̀bↄ, à lɛ́nↄↄ dɛ yàasa, à guu kpaa dɛ kpaatogo.  5 À kpɛ́nɛnↄ bòbo à lìga kpɛ́ pìzi kↄ̃n a Ludakukiio kpa plaplaa kↄ̃n a kpɛɛo.  6 À didikↄ̃ana aagↄ̃gↄ̃, kpɛ́nɛ kɛ̀ kú tↄↄtɛnↄ yàasa kà gã̀sãsuu sↄsↄↄro, kɛ̀ kú guranↄ swɛɛdodo, kɛ̀ kú musunↄ swɛɛplaplaa. Dii kpɛ́ gbɛ̀ kɛ̀ kú musunↄ yàasa kɛ̃̀sã tↄↄtɛ pↄ́zi, lɛ wà e wà kpɛ́nɛ pì zànↄ didia kpɛ́ pì gbɛ̀fↄ̃na sai. 
 7 Kɛ̀ wèe kpɛ́ pì boo, wà bò kↄ̃n gbɛ̀ kɛ̀ wà à zaa a yↄ̃kiiaomɛ. Wèe eree ke gã ke zĩkɛbↄ ke kĩi ma kpɛ́ pì bokiiaro.  8 Kpɛ́nɛ kɛ̀ kú tↄↄtɛnↄ píngi gɛ̃kii kú à sↄↄmɛtɛ kpamɛ. Didikii gàa kpɛ́nɛ kɛ̀ kú guranↄ kↄ̃n kpɛ́nɛ kɛ̀ di à musunↄ kiia.  9 Kɛ̀ à kpɛ́ pì bò à yã̀a, à dↄ̀ kↄ̃n zà línↄ kↄ̃n sida lí lɛ̀ɛtɛgɛɛnↄ.  10 À kpɛ́nɛ pìnↄ bò kpɛ́ pì gbã̀a lɛ́mmɛ. À píngi lezĩ gã̀sãsuu sↄsↄↄromɛ, bensↄ̃ wà ń pɛ́pɛ kpɛ́ pìa kↄ̃n sida lío. 
 11 Ben Dii yã ò Sulemanunɛ à bè:  12 Kpɛ́ kɛ̀ nɛ́ɛ boo kɛ̀ki yã musu, tó nɛ́ɛ ma ↄdↄkii gwaa, tó n ma yãdannɛnanↄ kɛ̀, tó ń yã kɛ̀ má dìɛńnɛnↄ kũna nɛ́ɛ zĩi kɛɛa, mɛ́ lɛ́ kɛ̀ má gbɛ̃̀ n de Daudanɛ papannɛ.  13 Mɛ́gↄ̃ kú ma gbɛ̃ Isarailinↄ tɛ́, mɛ́ ń tónlo. 
 14 Kɛ̀ Sulemanu kpɛ́ pì bò à yã̀a,  15 à sida lí lɛ̀ɛtɛgɛɛnↄ nàna à gũ̀a à guu sɛ́lɛlɛ zaa tↄↄtɛ ai à sàtazi, ben à pini lí lɛ̀ɛtɛgɛɛnↄ kpàɛ à tↄↄtɛ píngi.  16 À kpɛ́nɛ kɛ̀ kpɛ́ pì guu Ludakukii ũ, à gbã̀a kà gã̀sãsuu baro, ben à sida lí lɛ̀ɛtɛgɛɛnↄ nàna à gũ̀a sɛ́lɛlɛ zaa tↄↄtɛ ai à sàtazi.  17 Kpɛ́ pì gãnu gbã̀a kà gã̀sãsuu baplaa.  18 Sida lí kɛ̀ wà nàna kpɛ́ pì guu, wà ↄzĩi kɛ̀a lán tùu kↄ̃n lávu pianao bà. À píngi nɛ́ sida límɛ, wè gbɛ̀ ke e gupuraaro.  19 À kpɛ́ pì kpɛ́nɛ kɛ̀kɛ Dii bà kuuna kↄ̃n Isarailinↄ àkpati diɛkii ũ.  20 Kpɛ́nɛ pì gbã̀a kà gã̀sãsuu baro, à yàasa dↄ baro, à lezĩ sↄ̃ baro. À vura atɛ̃ɛ nàna kpɛ́nɛ pì gũ̀a píngi. À tuaetitikpatakii kɛ̀ wà kɛ̀ kↄ̃n sida lío nàna kↄ̃n vurao dↄ.  21 À vura atɛ̃ɛ nàna gãnu gũ̀a dↄ, ben à mↄ̀kyakoo kɛ̀ wà pì kↄ̃n vuraonↄ lògologo kpɛ́nɛ gũ̀ kɛ̀ à vura nànaa pìa kpɛɛlɛ kpa.  22 À vura nàna kpɛ́ pì guuguu sɛ́lɛlɛ kↄ̃n tuaetitikpatakii kɛ̀ kú kpɛ́nɛ pì saɛo. 
 23 À kù lí à kɛrubunↄ ũ mɛ̀n plaa, à dìɛ kpɛ́nɛ guu. Kɛrubu pìnↄ lezĩ kà gã̀sãsuu kuri.  24 Aↄ̃ dɛ̀bɛnↄ gbã̀a kà gã̀sãsuu sↄsↄↄro. Zaa dɛ̀bɛ do lɛ́a kɛ̀ ai à do lɛ́a kãa à gbã̀a gã̀sãsuu kuri.  25 Kɛrubu mɛ̀n plaaa pìnↄↄ bↄ̀kↄ̃ba, aↄ̃ↄ sɛ̃nkpɛmɛ.  26 Aↄ̃ plaa ń píngi lezĩ kà gã̀sãsuu kurikuri.  27 Ben à ń káɛ kpɛ́ pì kpɛ́nɛ guu. Aↄ̃ dɛ̀bɛnↄↄ poroporona, à doo dɛ̀bɛ gàa à pɛ̀ gũ̀a kãa, à doo pↄ́ pɛ̀ gũ̀a kɛ̀, ben aↄ̃ dɛ̀bɛ kɛ̀ gↄ̃̀nↄ pɛ̀ kↄ̃a kpɛ́nɛ pì guragura.  28 À vura nàna kɛrubu pìnↄa dↄ.  29 À ↄzĩi kɛ̀ kpɛ́ pì gũ̀nↄa gãnu kↄ̃n kpɛ́nɛo píngi, à kɛrubunↄ wɛ̃zã kɛ̀ kↄ̃n damina línↄ kↄ̃n lávu piananↄ.  30 À vura kpàɛ kpɛ́ pì tↄↄtɛ dↄ, gãnu kↄ̃n kpɛ́nɛo píngi.  31 À kpɛ́nɛ pì gbànↄ kↄ̃n à lípɛɛnↄ kɛ̀ kↄ̃n kù lío. À musu kɛ̀ sↄ̃ntɛ.  32 À ↄzĩi kɛ̀ kù lí gbà mɛ̀n plaaa pìnↄa, à kɛrubunↄ wɛ̃zã kɛ̀ kↄ̃n damina línↄ kↄ̃n lávu piananↄ, ben à vura nànaa.  33 À gãnu gbà lí kɛ̀ kusua siigↄ̃ kↄ̃n kù lío dↄ.  34 À à gbànↄ kɛ̀ kↄ̃n pini lío ↄla plaa. Gbà pìnↄ ↄla píngi è nakↄ̃a guragura.  35 Ben à ↄzĩi kɛ̀ gbà pìnↄa, à kɛrubunↄ wɛ̃zã kɛ̀ kↄ̃n damina lío kↄ̃n lávu pianao, ben à vura nànaa. 
 36 À bĩi bò à lìga à uazi. Bĩi pì gbɛ̀ kɛ̀ wà ànↄ vĩ didikↄ̃ana lɛo aagↄ̃gↄ̃, ben sida lí kɛ̀ wà zↄ̃̀nↄ kpákpa à musu.  37 Wà Dii kpɛ́ pì ɛ̃ɛ kpàɛ Sulemanu kíblena wɛ̃̀ siigↄ̃den, à mↄↄ kɛ̀ wè be Zivi guumɛ,  38 ben wà à laata kpà à wɛ̃̀ kuri awɛɛdodeen, à mↄ sↄraagↄ̃dee kɛ̀ wè be Bulu guu lán à kpɛ́ zĩi dìɛ nà. À bona kↄ̃n à kɛkɛnao kà wɛ̃̀ swɛɛplaa.