8
 1 Sↄlupi ku gbɛ̃́ pↄ́ aa Ɛtiɛ̃ɛ dɛ̀ↄ kpɛɛ. Zĩbeezĩ wà nà wɛ́tɛ̃a zↄ̃ↄ mↄa Yelusalɛũ Yesudeↄnɛwa. Mɛ́ i kɛ zĩnaↄ bàasio, gbɛ̃́ kĩniↄ fã̀aa píiɛ Yude ń Samali bùsuↄ guu.  2 Luayãmanaeↄ Ɛtiɛ̃ɛ vĩ̀, aa aà gaa ↄ́ↄlↄ̀ ń wii gbãao.  3 Ɔ̃ Sↄlupi ãiakɛ̀ ń Yesudeↄ kaalɛao. Ìↄ gɛ̃ ua ń uao àↄ gↄ̃ɛↄ ń nↄɛↄ kũkũ, iↄ ń gálɛ gɛ ń ká kpɛ́u. 
Baona kpaa Samali bùsuu 
 4 Gbɛ̃́ pↄ́ fã̀aaↄ gɛ̀ Yesu baokpà gupiiu.  5 Filipi gɛ̀ Samali bùsu wɛ̃́lɛeu, ↄ̃ à Mɛsii waasokɛ̀nɛ́.  6 Kɛ́ bíla Filipi yãmà mɛ́ aa dabudabu pↄ́ a kɛ̀ↄ è, aa laaidↄ̀ yã́ pↄ́ àlɛ owa ń nↄ̀sɛmɛndoo.  7 Asa gbɛ̃́ pↄ́ an tã́aↄ gòmá ń wii gbãaoↄ dasi, mɛ́ gbɛ̃kaaũaↄ ń ɛɛↄ gbã̀gbã dasi.  8 Ɔ̃ wà pↄna zↄ̃ↄ kɛ̀ wɛ̃́lɛpiu. 
 9 Gↄ̃ɛe ku we za zi wì mɛ Simↄↄ, ìↄ dabudabuna kɛ ì bↄ Samaliↄ saɛ, ↄ̃ à azĩa dìlɛ gbɛ̃́ gbia ũ.  10 Nɛ́fɛ̃nɛn gbɛ̃zↄ̃ↄ píi wì laaidↄ aà yã́wa wì mɛ: Gbɛ̃́pi gbãaá Lua gbãa pↄ́ wì mɛ Gbãa Zↄ̃ↄɛ.  11 Dabudabuna pↄ́ ìↄ kɛ ń guu à gɛ̃̀gɛ̃ ń kṹ.  12 Ãma kɛ́ aa kpala pↄ́ bↄ̀ Lua kĩ́i bao pↄ́ Filipi kpànɛ́ ń Yesu Kilisi tↄ́o mà, aa sì, ↄ̃ aa da'ilɛkɛ̀ gↄ̃ɛↄ ń nↄɛↄ píi.  13 Baa Simↄↄpi yã́pi sì à da'ilɛkɛ̀, ↄ̃ à nà Filipiwa. Kɛ́ à dabudabu ń iko zↄ̃ↄ pↄ́ Filipi lɛ́ kɛↄ è, à bↄ̀ aà saɛ. 
 14 Kɛ́ zĩnaↄ mà za Yelusalɛũ Samaliↄ Lua yã́ sì, aa Piɛɛ ń Zãao zĩ̀má.  15 Kɛ́ aa kà we, aa wabikɛ̀nɛ́ kɛ́ aa Lua Nisĩna e yã́i.  16 Wà ń da'ilɛkɛ̀ ń Dii Yesu tↄ́o, ãma Lua Nisĩna i di an gbɛ̃eɛ yãao.  17 Kɛ́ aa ↄnàmá, ↄ̃ aa Lua Nisĩna è sa.  18 Kɛ́ Simↄↄ è wà Lua Nisĩna è ń zĩnaↄ ↄnaamáo, ↄ̃ à mↄ̀nɛ́ ń ↄ̃ao  19 à mɛ̀: À ma gba ikopi sↄ̃, kɛ́ gbɛ̃́ pↄ́ ma ↄnàwà, ade lí Lua Nisĩna e.  20 Ɔ̃ Piɛɛ òɛ̀: N ↄ̃a a kaalɛnnↄ, asa ńlɛ e ńyↄ̃ Lua gba e ń ↄ̃aoɛ.  21 N ↄ ku zĩpi guuo, n bàa ku a guuo, asa n nↄ̀sɛ maa Luaɛo.  22 Kpɛ li n yãvãipiɛ, ní wabikɛ Diiwa. Wìliↄ dↄ̃o à gí sùuukɛinnↄ ń n làasoo bee taaoa?  23 Asa má è gↄ̃izĩna kú n guuɛ, duuna bakã̀nɛ.  24 Ɔ̃ Simↄↄ mɛ̀: À wabikɛmɛɛ Diiwa ázĩa, kɛ́ yã́ pↄ́ á ò su ma leo yã́i. 
 25 Kɛ́ Piɛɛ ń Zãao Dii seeladekɛ kɛ̀ aa aà yã́ dànɛ́, ↄ̃ aa ɛ̀a lɛ́ tá Yelusalɛũ, aalɛ baonakpa Samali wɛ̃́lɛↄ guu dasi. 
Filipi ń Etiopi gbɛ̃eo 
 26 Dii malaikae yã'ò Filipiɛ à mɛ̀: Fɛlɛ gɛ́ gɛↄmidↄkĩi oi. Zɛ́ pↄ́ bↄ̀ Yelusalɛũ à pã̀ gbáaa à gɛ̀ Gaza sɛ́.  27 Ɔ̃ à dàzɛu. Etiopi gbɛ̃e bɛ zɛ́piu. Etiopi bùsu nↄɛ kía pↄ́ wì mɛ Kandase ziiaɛ, mɛ́ aà àizɛɛ dↄ̃̀anaↄ gbɛ̃zↄ̃ↄɛ. À mↄ̀ lousìsi Yelusalɛũ,  28 ↄ̃ à ɛ̀a lɛ́ tá zↄ̃lɛa a sↄ̃́go guu, àlɛ ãnabi Isaia lá kyokɛ.  29 Ɔ̃ Lua Nisĩna ò Filipiɛ: Gɛ ǹ na sↄ̃́go keewa.  30 Ɔ̃ Filipi bàalɛ̀ gɛ̀. A mà àlɛ ãnabi Isaia lá kyokɛ, ↄ̃ à aà là à mɛ̀: Ń kyó pↄ́ ńlɛ kɛ bↄↄlɛ dↄ̃a?  31 A wèwà à mɛ̀: Tó gbɛ̃e i a zɛ́ ↄlↄmɛɛo, kpelewa má fↄ̃ mà dↄ̃i? Ɔ̃ à Filipi sìsi, à gɛ̃̀ zↄ̃̀lɛ aà saɛ.  32 Yã́ pↄ́ àlɛ a kyokɛpin kɛ: 
Lán sã pↄ́ wàlɛ gɛ́ a kòlokpaiwa, 
lán sã pↄ́ wàlɛ a kãkɛ̃ɛlɛwa, 
a nílɛ kpɛ̃́, i a lɛ́ wɛ̃aao. 
 33 Wà widàwà, 
wi yã́kpalɛkɛaànↄ a zɛ́wao. 
Démɛ a fↄ̃ aà gↄↄ gbɛ̃́ↄ yã'oi? 
Asa wà aà kua dṹnia guu mìdɛɛ.* Isa 53.7-8 
 34 Ɔ̃ gↄ̃ɛpi ò Filipiɛ: Omɛɛ, dé musu ãnabi bee òui? Aà zĩa yã̀ ge gbɛ̃pãleɛ?  35 Ɔ̃ sɛa Lua yã́piwa Filipi Yesu baokpàɛ̀.  36 Kɛ́ aalɛ gɛ́ aɛ, aa kà í kĩ́i, ↄ̃ gↄ̃ɛpi mɛ̀: Í gwa kɛ. Bↄ́mɛ a kpamɛɛ mà da'ilɛkɛi?  37 Ɔ̃ Filipi òɛ̀: Tó n yã́pi sì ń nↄ̀sɛmɛndoo, ńyↄ̃ fↄ̃́. A wèwà à mɛ̀: Má sì Yesu Kilisiá Lua Nɛ́ɛ.  38 Ɔ̃ à mɛ̀ wà gó zɛ. Ɔ̃ an pla ḿpii aa pìla aa gɛ̃̀ íu. Ɔ̃ à aà da'ilɛkɛ̀.  39 Kɛ́ aa bùa sĩ̀sĩa, ↄ̃ Dii Nisĩna Filipi kpàɛ̀ gui, gↄ̃ɛpi i aà e lↄo, ↄ̃ pↄna guu à gɛ̃̀zɛa.  40 Filipi su è á kú Azota, ↄ̃ à gɛ̀ Yesu baokpà wɛ̃́lɛ ń wɛ̃́lɛo e à gɛ̀ kàò Sezale.